Intervija ar Z/S "Silmalas"" saimnieku Raimondu

Par Zs Silmalas pieredzi pārejot uz automatizētu slaukšanu stāsta saimnieks Raimonds Veinbergs

1. Cik sen nodarbojaties ar piena ražošanu un cik liels ir Jūsu ganāmpulks?

Zemnieku saimniecība tika dibināta 1989. gadā. Kā Breša zemniekiem, mums tika piešķirti 30 ha lauksaimniecības zeme, jo tēvs strādāja kolhozā par mehanizātoru un mamma bija daiļdārzniece. Vecākiem tobrīd bija 5 govis, nolēmām attīstīties lauksaimniecībā. 1991. gadā uzbūvējām lejas kūti, tagadējo dzemdību kūti 30 slaucamajām govīm. Kolhozam likvidējoties nopirkām pirmos traktorus. Atmiņā ir palicis, kā es 9 gadu vecumā tepat pa saimniecību braucu ar traktoru “Ursis” un aru zemi. Vienmēr biju vecākiem lielākais palīgs. Visas vasaras man pagāja slaucot govis un palīdzot vecākiem ikdienas darbos, jo problēmas ar slaucējiem bija jau tolaik.

1997. gadā paplašinājām lejas kūti un palielinājām govju skaitu no 30 uz 50. Tam sekoja 1998. gadā jaunbūvēta jaunlopu kūts. 2002. gads bija izšķirošais brīdis, kad bija jālemj par paplašināšanos. Tolaik studēju veterināriju un paralēli palīdzēju visos saimniecības darbos. Izlēmām par labu saimniecības paplašināšanai un  2002. gadā uzbūvējām šo esošo fermu ar 170 guļvietām.  2020. gadā mēs uzsākām pārbūvi robotizācijai. Šobrīd saimniecībā ir 131 slaucama govs, slaucam trijos robotos.

Apsaimniekojam 350 ha lauksaimniecības zemes, no kuriem 200 ha mums ir īpašumā. Audzējam kukurūzu 50 hektāru platībā, pārējos zemes gabalus izmantojam zāles skābbarības un siena ražošanai pašu vajadzībām.

 

2. Kā ir mainījusies Jūsu darba ikdiena pēc pāriešanas uz robotizētu slaukšanu?

Mana mamma vienmēr ir uzraudzījusi zootehniskos darbus un dzīvnieku apriti. Protams, viņas darba ikdiena ir manāmi atvieglojusies. Divus gadus atpakaļ arī es uz pilnu slodzi atgriezos saimniecībā.  Jaunās tehnoloģijas ir jāprot izmantot, un tagad tas ir uz maniem pleciem. Pēc robotu palaišanas ikvienam no mums darba ikdiena ir kļuvusi vieglāka, saprotamāka un daudz prognozējamāka.

 

3. Vai robotizēta slaukšana ir ļāvusi Jums samazināt nodarbināto cilvēku skaitu?

 

Jā, darbinieku skaits ir samazinājies. Iepriekš, pa maiņām kopā četri slaucēji slauca govis divas reizes dienā 10 govju slaukšanas zālē. Slaukšana dienā patērēja aptuveni 8 stundas, kas atskatoties šķiet ļoti daudz. Šobrīd mums ir palikušas divas slaucējas, viņas strādā uz maiņām - izslauc govis dzemdību kūtī, pabaro teļus un piedzen “sarkanās”  govis robotu kūtī.

 

4. Ko Jūs ieteiktu saimniecībām, kuras vēl tikai domā par robotizētu slaukšanu?

Ir jāvērtē vajadzība. Ja govju skaits sasniedz 50 vai 60 slaucamas govis, tad ir jāpāriet uz robotizētu slaukšanu, jo robotizācija atvieglo saimnieka darbu. Tu vari vadīt procesus attālināti caur telefonu, kā arī tev paliek manāmi vairāk laika koncentrēties uz citām vajadzībām vai procesiem saimniecībā.

 

5. Kāpēc izvēlējāties DeLaval VMS?

Pirmkārt, cilvēciskais faktors. Uzreiz vēlos uzteikt DeLaval iekārtu pārdevēju Andri Spuriņu, kurš ir zelta cilvēks. Jau pirmajā tikšanās reizē, kad izstāstīju savu vīziju, viņš uzreiz uztvēra un saprata manas vēlmes. Komunikācija noritēja ļoti viegli un dabiski. Andris arī tagad braucot garām, iebrauc ciemos. Pats apskata fermu, vai viss ir vietās, vai viss strādā. Tas arī man liek priecāties, ka izvēlējos pareizo sadarbības partneri.

Mums bija standarta padomju laika angārs- kūts, kuru tehniski sarežģīti pārplānot par trīs robotu sistēmu. Viņam bija labas idejas, kuras kopā ar būvnieku un arhitektiem uztaisījām par, manuprāt, ļoti labu risinājumu, kas strādā veiksmīgi. 

Vēl viens svarīgs faktors par labu DeLaval bija tas, ka slaukšanas robots ir aprīkots ar RePro™ sistēmu, kas  par salīdzinoši lētām naudām palīdz  pārvaldīt reproduktīvo situāciju fermā.

 

6. Cik viegli bija apgūt robotizētai slaukšanai vajadzīgās prasmes?

Tas, vai ir viegli, vai ir grūti apgūt robotizētu slaukšanu, ir atkarīgs no cilvēkiem, kas tevi apmāca, kā tas viss darbojas. Ja tu to spēj uztvert, saprast un sagremot, tad man šķiet, tam nav jābūt grūti. Vismaz man nebija. Ja speciālists atbrauc pirms un pēc robota palaišanas četras, vai sešas, vai desmit reizes un apmāca tevi, tad problēmām nebūtu jābūt. Ja esi ar datoru uz “Tu”, tas ir liels pluss.

 

7. Kā ir mainījusies govju veselība pēc pāriešanas uz robotizētu slaukšanu?

Fermā ir tāds miers, tāds klusums. Nav vairs maurošanas, ne skriešanas. Radio tik skan. Starp citu, ticiet vai nē, radio mums palīdz ražot pienu. Kur pie barības galda stabiem piestiprināti radio, barība noēsta tiek visātrāk. Tā kā kūtī mums ir desmit kolonas, apsveru ideju nopirkt vēl astoņus radio, smejoties stāsta Raimonds.

Runājot par mastītu, katru rītu uzmetu aci DelPro™ sadaļai “Govju uzraudzība”, kurā ir  visa informācija par katras govs  tesmeņa veselību. Pārskats ir veidots par pēdējām 10 slaukšanas reizēm.  Šobrīd mums ir tikai 4 govis ar tesmeņa veselības novirzēm.

 

8. Kādi ir pirmie iespaidi darbā ar RePro™?

Te jāpasaka pāris vārdi par RePro™. RePro™ nosaka progesterona līmeni pienā, kas palīdz notvērtēt , vai govs ir grūsna ,vai nav, vai viņa meklējas ,vai ir kāda hormonāla saslimšana.

Iekārta pati problēmas nelikvidē. RePro™ ir labs palīgs saimniekam, lai ieraudzītu vismaz daļu problēmu un palīdzētu  saimniekam ar fermas menedžmentu. Samnieka darbs ir  nolasīt vajadzīgo informāciju no RePro™ un pieņet parezos lēmumus. Jo sekmīgāk apsēklo govi, jo augstāku efektivitāti gūsti.

Ir govis, kas izrāda meklēšānās pazīmes un ir govis, kuras tās neizrāda. Progesterons ir precīzākais rādītājs meklēšanās noteikšanai. RePro™ parāda par govi visu, bet grūsnības iestāšanās ir daudzu lēmumu un darbu rezultāts.  Robots lēmumu nepieņem – saimnieks pieņem.

 

9. Kāpēc izvēlējāties brīvo nevis virzīto govju kustības sistēmu?

Kā jau teicu, robotus es liku jau esošā fermā un man bija tikai viens variants – brīvā kustība. Labi saplānota arī brīvā kustība fermā darbojas lieliski. Šobrīd, no 131 govīm, slaukšanai kavējas tikai deviņas. Piedzenamo govju skaitam tendence ir samazināties. Ir dienas, kad es no rīta atnāku uz fermu un man ir tikai 3 “sarkanās” govis un, tad man darbinieks saka: “Raimond, man nav ko darīt!”, smejoties stāsta Raimonds. Ja jau darbinieks man šādi saka, tad ejam pareizā virzienā.

Govju skaits nav būtiski mainījies pēc pāriešanas uz robotizētu slaukšanu. Piena izslaukums gan ir audzis. Ja iepriekš slaucām ap 9 tonnām no govs, tad šobrīd vidējais izslaukums ir 10 tonnas 370 kilogrami. Izslaukums, protams, ir kāpis arī pateicoties labai skābbarībai un kukurūzai, bet robotizētās slaukšanas pienesums ir acīm redzams.

 

 

10. Kādi ir Jūsu saimniecības nākotnes mērķi?

Pirmkārt, mans mērķis ir sasniegt 12 tonnu izslaukumu uz govi.

Otrkārt, samazināt sēklošanas reižu skaitu .

Treškārt, uzbūvēt dzemdību kūti cietstāvošām govīm. Pašreiz dzemdības notiek vecajā piesietās turēšanas kūtī. Tas govīm izraisa stresu, jo ikdienā viņas dzīvo nepiesietas.

Ceturtkārt, palielināt ganāmpulku – slaucamo govju kūtī mums ir 170 guļvietas, šobrīd slaucam 131 govi.

 

11. Kādas ir galvenās atziņas vai ieteikumi pēdējā pusgada laikā, kas varētu noderēt arī citiem saimniekiem?

Nebaidīties. Pieņemt izvērtētus, drošus un pārliecinošus lēmumus. Robots jau ir tikai mašīna, kas slauc govis. Jāizvērtē ir dažādi faktori, piemēram, serviss. Saliekot visus plusus un mīnusus, es saskatu vairāk plusus un ieguvumus sadarbībai ar DeLaval.

Ja tiek būvēta jauna ferma, tad ļoti svarīgs arī ir būvnieks. Tu vari uz papīra likt labas idejas, bet tad tās būvniekam ir jaspēj arī pareizi realizēt dzīvē.

 

12. Cik liela loma ir govju ģenētikai?

Liela loma. Mēs sadarbojamies ar Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju. Mēs izvēlamies tos buļļus, kas dod telītēm pareizāku tesmens formu, lai  ir  labāk piemērota robotizētai slaukšanai.