Pieredze darbā ar slaukšanas robotu saimniecībā Bukas

Kā Jūs nonācāt līdz robotizētai slaukšanai?

A: Līdz šai idejai nonācām pateicoties dažādu apstākļu sakritībai – esošajai kūtij bija nepieciešama rekonstrukcija, arī mūsu pases dati nemelo. Sapratām, ka ilgi jau tā vairs nespēsim rauties. Tad nu bija divas opcijas – vai nu mest visam mieru vai ieviest robotizēto slaukšanu.

S: Protams, arī tas, ka mūsu govis iet ganos, lopu skaits pieauga un līdz ar to arī darba apjoms. No labturības viedokļa tas ir ļoti labi, ka govis ganās brīvībā, taču tas viss aizņēma pārāk daudz laika, visu paspēt nevarējām. Varbūt tik dārgas investīcijas neieguldītu, ja rindā stāvētu darbinieki, kas vēlētos slaukt gotiņas. Arnis pirms 20 gadiem bija aizbraucis uz DeLaval fermu Zviedrijā, lai apskatītu robotus. Toreiz viņš nolēma par labu automātiskā barošanas robota iegādei, kas jau šķita kā laime pilnīga, mazāk darba un raižu. Bijām vieni no pirmajiem Latvijā ar šādu robotu.

Slaukšanas robota projekts ilga 5 gadus – 3 reizes sniedzām to LAD, tad pandēmija apturēja projektu. Bet tagad ir labi - VMS ir 54 govis, bet katru mēnesi to skaits aug. Gājām uz mērķi un to arī sasniedzām!

Kā ir mainījusies Jūsu ikdiena pēc VMS palaišanas?

A: Varam atļauties “aizgulēties” – vairs neceļamies tik agri, cik kādreiz. Tagad kūtī esam biežāk, piedzenam slinkākās gotiņas.

S: Brīnos, cik viegls ir bijis robota palaišanas sākums. Citas saimniecības un arī piegādātāji biedēja, ka mēnesi vai divus tagad gulēsim kūtī, bīdīsim govis tuvāk robotam, bet viss gājā kā no rokas – jau otrajā dienā Agris atgriezās mājās ļoti smaidīgs. Varbūt paveicies, ka mums govis ļoti apķērīgas. Šovasar tās daudz piedzīvojušas – arī remontdarbus virs galvām, kad mainījām kūtij jumtu. Katru dienu tām teicu, ka tas ir priekš viņām.

Grūti izdomāt, ko darīt, jo dienas kārtība ir pilnībā mainījusies. Kādreiz izbraucienus ārpus mājas plānojām brīvajā laikā, kas bija pa dienu vai pēc vakara slaukšanas. Tad nu parasti visur ieradāmies pirmie vai pēdējie. Tagad līdz dienas vidum lielākie darbi jau ir aiz muguras, apdarām kūts darbiņus un esam brīvi. Abiem telefonā ir My Farm aplikācija, kurā sekojam līdzi govīm un to darbībām – kā tādā spēlītē ievelk. Liels pluss ir arī teliņu aprūpē, ka piens tiek nošķirts atsevišķā tvertnē, es atnāku un piens jau ir tur :)

Ko Jūs ieteiktu tiem, kas domā par robotizāciju?

A: Vispirms jāizvērtē vai tas ir nepieciešams - ja ir darba spēks, kas strādā, tad nevajag, bet, ja ir bērni, kas paliek saimniekot saimniecībā, tad noteikt jāliek jaunākās tehnoloģijas. Jābūt gataviem izkāpt arī no savas komforta zonas.

Tas noteikti daudz ko atvieglo, dod vairāk laika citām lietām. Meita Marta priecājas, ka varēs kopā muzicēt, braukt ar SUP dēli, dziedāt. Arī viņai kā pusaudzim šķiet viegli piedzīt govis un atrast sarkanos punktiņus datorā.

Protams, arī ar lielām investīcijām līdzi nāk risks, kā jau jebkurā biznesā. Taču jaunajiem zemniekiem ir vieglāk startēt šādos projektos, jo ir lielāks valsts atbalsts. Ir jāriskē, lai veicinātu biznesa attīstību.

Izvēlējamies virzīto govju kustību Milk First. Pie mums, gudrie vārti gotiņas novirza vai nu uz barības galdu – ja gotiņai nav slaukšanas atļaujas, vai arī uz VMS – ja gotiņai pienācis laiks slaukties. Rezultātā, slaukšanas robotā kārumu meklētājas tiek tikai tad, kad tām ir pienācis laiks slaukties.

Joprojām turpinām eksperimentēt ar automātiskās barošanas biežumu - šobrīd izskatās, ka tās ir vismaz septiņas reizes dienā. Bieža barošana nodrošina biežus barības galda un tātad arī VMS apmeklējumus. Slaukšanas robots ir aprīkots arī ar Repro – automātisku meklēšanās, grūsnības pārbaudes un reproduktīvo noviržu noteikšanas sistēmu. Arnis saka, ka jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad meklēšanos būtu palaidis garām, ja ne Repro!